Kā svece deg[НВ1]
Vārdu autors:
Imants Ziedonis
Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo.
Un tumsa bēg. Un atkal – gaisma bēg.
Un dievs ar velnu manu dvēsli tirgo.
Bet svece deg
Cik skaisti svece deg!
Un atskrien vējš un manu liesmu baida.
Kā parafīns pār sveces malām tek
Un kāds jau manu aiziešanu gaida.
Bet svece deg.
Cik balti svece deg!
Un tumsa kuplo galvu noliec brīnā.
No sākuma līdz beigām balta deg.
Līdz deglis lēnām ieslīgst parafīnā.
Bet kaut kas blāv,
Vēl kaut kas gaiši blāv.
Vēl manās acīs svešu gaisma mirgo.
Bet priekšā lielais debess tirgus stāv,
Kur Dievs ar velnu sveču dvēs'les tirgo.
Kā как
svece свеча
deg [даг] горит
Cik как
skaisti красиво
balta белый
liesma пламя
šūpodamās [шупуодамас] качаясь
mirgo [миргуо] блестит
tumsa темнота, мрак
bēg [баг] бежит
atkal снова
gaisma свет
dievs бог
ar вместе с
velns [валнс] чёрт
manu мой
dvēsli душа
tirgo [тиргуо] торгуется
Bet но, а
atskrien прибегает
vējš ветер
baida пугает
malām край
tek [так] течет
kāds некто
jau ведь, же
aiziešanu уход
gaida ждет
Kupls пышный
Sākums начало
Līdz до
Beig конец
Nolikt положить
Brīnā праздно
Deglis фитиль
Lēnām [ланам] тихо, медленно
Ieslikt тонуть
Blavot поблескивать
Kaut если бы
Vel ещё
Gaišs яркий
Acīs в глаза
Gaisma свет
Priekšā впереди
Debess небо
Tirgus рынок
Debess tirgus небесный рынок
Stāv стоѝт
Svešs чужой
Kur где
[НВ1]Dzejoļa „Kā svece deg” tēma ir cilvēka mūža ritējums. Manuprāt, tas uzskatāmi atklājas caur sveces tēlu, kas parādās katrā pantā. Piemēram, dzejoļa pirmajā rindā „Kā svece deg” ir elipse, jo pēc konteksta var noteikt, ka cilvēka dzīve ir tā, kas deg kā svece.
Domāju, ka rakstnieks Imants Ziedonis ir vēlējies pateikt to, ka cilvēka mūžs deg tik skaisti kā svece. Svece ir aizdegta, ar katru degšanas minūti tā tuvojas svečtura malai, tāpat cilvēks jau kopš dzimšanas virzās uz savu nāvi.…
